Katrs piektais latvietis vecumā no 18 līdz 39 gadiem joprojām dzīvo kopā ar ģimeni

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem dzīvo sev piederošā mājoklī, bet gandrīz katrs ceturtais dzīvo īrētā mājoklī, liecina aptauja. Vēl 20% jauno pieaugušo joprojām dzīvo kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem.

Tiem, kuri paliek pie ģimenes, galvenais šķērslis patstāvīgai dzīvei ir nepietiekami ienākumi, ko nosauc gandrīz puse respondentu. Aptuveni trešdaļa min augstas īres maksas. Daļai trūkst naudas pirmajai iemaksai, bet citi joprojām krāj līdzekļus savam mājoklim.

Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norādīja, ka dzīvošana pie radiniekiem visbiežāk ir pagaidu risinājums, lai gan katrs piektais aptaujātais pauda, ka pašlaik jūtas ērti, dzīvojot kopā ar ģimeni. Viņš sacīja, ka jaunieši visbiežāk pamet ģimenes mājas līdz 29 gadu vecumam, kas saskan ar bankas datiem, kuri liecina, ka pirmo mājokļa kredītu biežāk ņem cilvēki vecumā no 26 līdz 39 gadiem. Viņš teica, ka gan īre, gan pirkšana var atbilst cilvēka finansēm un plāniem un ka atsevišķos gadījumos ikmēneša kredīta maksājums par sērijveida dzīvokli var būt vienāds ar līdzīga mājokļa īres maksu vai pat zemāks par to. Ja mājokļa īpašums ir ilgtermiņa mērķis, viņš sacīja, uzkrājumus pirmajai iemaksai ir vērts sākt veidot laikus.

Īpašā mājoklī dzīvojošo īpatsvars strauji pieaug līdz ar vecumu. Aptuveni ceturtdaļa 18 līdz 29 gadus veco dzīvo sev piederošā īpašumā, salīdzinot ar vairāk nekā pusi no tiem, kuriem ir 30 līdz 39 gadi.

Jaunie pieaugušie Latvijā patstāvīgu dzīvi sāk vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Katrs piektais cilvēks vecumā no 18 līdz 39 gadiem Latvijā dzīvo kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem, salīdzinot ar 18% Lietuvā un 14% Igaunijā. Arī savā mājoklī Latvijā dzīvo mazāk jauniešu nekā kaimiņvalstīs. Eurostat dati liecina, ka jaunieši Latvijā pamet vecāku mājas vidēji 26 gadu vecumā, salīdzinot ar 23 gadiem Igaunijā un Lietuvā.